Overweging 60 AI Act

id="rct_60">

(60)

Migrācijas un patvēruma jomā un robežkontroles pārvaldībā lietotās MI sistēmas ietekmē personas, kuri bieži ir īpaši neaizsargātā pozīcijā un ir atkarīgi no kompetento publisko iestāžu darbības rezultāta. Tāpēc minētajos kontekstos lietoto MI sistēmu precizitāte, nediskriminējošais raksturs un pārredzamība ir īpaši svarīga skarto personu pamattiesību ievērošanas garantēšanai, jo īpaši viņu tiesību brīvi pārvietoties, tiesību uz nediskriminēšanu, privātuma un personas datu aizsardzību, starptautisko aizsardzību un labu pārvaldību īstenošanai. Tāpēc ir lietderīgi klasificēt kā augsta riska sistēmas, ciktāl to lietošanu atļauj attiecīgie Savienības vai valsts tiesību akti, MI sistēmas, ko kompetentajās publiskajās iestādēs vai to vārdā, vai Savienības iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās, kurām uzticēti pienākumi migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldības jomā, paredzēts lietot kā melu detektorus un līdzīgus rīkus, lai novērtētu dažus riskus, kurus rada fiziskas personas, kas ieceļo dalībvalsts teritorijā vai piesakās vīzai vai patvērumam, sniegtu palīdzību kompetentām publiskām iestādēm, tostarp, veicot saistītu pierādījumu patiesuma novērtēšanu, patvēruma, vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikumu un saistīto sūdzību izskatīšanā ar mērķi noteikt fizisku personu, kuras piesakās uz kādu statusu, atbilstību kritērijiem, nolūkā atklāt, atpazīt vai identificēt fiziskas personas saistībā ar migrācijas, patvēruma vai robežkontroles pārvaldību, izņemot ceļošanas dokumentu verifikāciju. MI sistēmām migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldības jomā, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāatbilst attiecīgajām procesuālajām prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (32), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/32/ES (33) un citos attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Dalībvalstīm vai Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām nekādā gadījumā nebūtu jālieto MI sistēmas migrācijas, patvēruma un robežkontroles pārvaldībā kā līdzekli, lai apietu savas starptautiskās saistības saskaņā ar 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā parakstīto ANO Konvenciju par bēgļa statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra protokolu. Tās arī nebūtu jālieto, lai jebkādā veidā pārkāptu neizraidīšanas principu vai liegtu drošas un efektīvas likumīgas iespējas iekļūt Savienības teritorijā, tostarp tiesības uz starptautisko aizsardzību.